Ap Jēzu bija sapulcējušies daudz cilvēku. Viņš bija dziedinājis slimos un stāstījis par Dieva valstību. Bija jau diezgan vēls.

Mācekļi piegāja pie Jēzus un teica: „Ir pienācis laiks atlaist ļaudis!”

„Viņiem jāiet nopirkt sev kaut ko ēdamu. Viņiem jāsameklē sev naktsmājas. Te taču nekā nav!”

„Dodiet jūs viņiem ēst,” atbildēja Jēzus.

„Bet mums ir tikai piecas maizes un divas zivis!” iebilda mācekļi.

Jēzus viņiem teica: „Lieciet cilvēkiem sasēsties bariņos katrā pa 50.” Viņi tā arī izdarīja.

Jēzus paņēma piecas maizes un divas zivis un, skatoties debesīs, pateicās Dievam.

Jēzus zināja: viss, kas mums vajadzīgs, nāk no Dieva. Kad tagad nebija iespējams paēdināt visus cilvēkus ar tik maz pārtikas, Jēzus lūdza.

Jēzus pateicās par piecām maizēm un divām zivīm, kas Viņam bija. Viņš arī gaidīja, ka Dievs kaut ko darīs, lai visiem būtu, ko ēst.

Lūdz kā Jēzus: Pateicies Dievam par visu labo, ko Viņš dod!

Tu vari lūgt pirms maltītes un pateikties Dievam par to, ko Viņš ir sagādājis.

Lūgt kā Jēzum arī nozīmē sagaidīt, ka Dievs darīs ko īpašu. „Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:37)

Dievs spēj darīt brīnumus! Pēc lūgšanas Jēzus dalīja maizes un zivis. Mācekļi tālāk to deva ļaudīm. Visi ēda un paēda. Pārtikas vēl palika pāri.

Tas ir patiess stāsts. Tas rakstīts Bībelē, Lūkas 9:11-17.