1853. gada 19. septembrī Hadsons devās ceļā uz Ķīnu.

Kuģis nebija tālu no ostas, kad iekļuva spēcīgā vētrā. Viļņi draudēja kuģi iznīcināt.
Taču Jēzus, stiprais Sargs, neļāva kuģim iet bojā.

Vēl cits notikums. Iestājās bezvējš. Buras ļengani nokarājās, taču spēcīga straume nesa kuģi pretī klinšainiem rifiem.
Kapteinis padevās un teica: "Tās ir beigas. Mēs neko nevaram darīt."
"Nē, mēs varam," iebilda Hadsons. "Mēs varam lūgt Dievu, lai sūta vēju."

Hadsons lūdza un stingri ticēja, ka Dievs palīdzēs.
Tad viņš pavēlēja: "Nolaidiet galveno buru!"
Pēkšņi vējš iepūta burās, un kuģis izvairījās no sadursmes ar rifiem.

Piecus mēnešus Jēzus turēja Savu sargājošo roku pār "Dumfries".
Beidzot kuģis noenkurojās Šanhajā.

Sperot soļus uz Ķīnas zemes, Hadsons no prieka raudāja. Te viņš stāstīs cilvēkiem labās ziņas par Jēzu, savu Aizstāvi. Taču vispirms bija jāiemācās ķīniešu valoda.

Mācīties valodu bija smags darbs. Hadsonam, iegaumējot vārdus, izrunu un rakstību, no piepūles bieži sāpēja galva.

Hadsons daudz ceļoja un dalīja grāmatas par Jēzu. Daži cilvēki priecājās; citi par to bija dusmīgi.

Kādu dienu ceļā uz Ningpo Hasonam uzbruka un aplaupīja viņu. Laupītāji paņēma pat Bībeli!

Ningpo Hadsons dzīvoja blakus misijas skolai.
Tur strādāja angliete Marija Daijere.

Hadsons un Marija iepazinās un viens otru iemīlēja.
Taču pagāja 2 gadi līdz viņi aprecējās.