Kādu dienu labs Jēzus draugs Lācars saslima un nomira.
Jēzus bija dzirdējis par Lācara slimību, bet nebija tūlīt steidzies pie viņa. Vai nu bija par vēlu palīdzēt Lācaram?

Lācaram bija divas māsas: Marija un Marta. Viņi dzīvoja Betānijā.

Kad Jēzus ieradās, Marta raudādama izskrēja Viņam pretī: „Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!” (Jāņa 11:21)

Jēzus atbildēja: „Tavs brālis celsies augšām!”
Tad viņš turpināja: „ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” (Jāņa 11:25)

Tolaik mirušos neapraka. Viņus guldīja klinšu alās, kam priekšā aizvēla lielu akmeni.

Kad Jēzus ieradās, Lācars jau trīs dienas atradās kapā.
Arī Jēzus bija bēdīgs. Nonācis pie kapa, Viņš līdz ar Martu un Mariju raudāja.

„Noņemiet akmeni!” Viņš pavēlēja. (Jāņa 11:39)
Viņš pacēlas acis uz debesīm un lūdza Dievu. Pēc tam Viņš skaļi pasauca: „Lācar, nāc ārā!” (Jāņa 11:43) (John 11:43)

Lācars iznāca ārā no kapa! Viņš joprojām bija ietīstīts drēbēs, kurās bija apglabāts, un ar audumu apsegtu galvu.
„Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet,” teica Jēzus. (Jāņa 11:44)

Jēzus bija atgriezis Lācaru atpakaļ dzīvē! Daudzi cilvēki, to redzot, sāka ticēt Jēzum.
Jesus is the resurrection.

Jēzus ir augšāmcelšanās. Viņš pats pēc Savas nāves trešajā dienā atkal bija dzīvs! Jēzus ir dzīvs!

Vai esi atzinis Jēzu par savu Labo Ganu?

Ja esi, tad tev nav jābaidās no nāves. Tu būsi kopā ar Viņu Debesīs uz visiem laikiem.